Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Lielas svinības nebūs, vien pasēdēšu kopā ar draugiem. Ja izdosies, mazliet arī ieraušu un padziedāšu. Man patīk svētkos uzdziedāt. Ar dejošanu šādā vecumā ir mazliet sarežģītāk, jo gandrīz visas partneres nu jau staigā uz trim kājām,» pirms jubilejas jokoja Dolgopolovs.
Vaicāts, kā izdevies nodzīvot tik garu mūžu, Sergejs atbild: «Man nav nekādu īpašo noslēpumu. Apzinos, ka dzīve ir brīnišķīga, tādēļ cenšos to izbaudīt uz pilnu klapi. Piemēram, vakar biju aizbraucis makšķerēt, pēc tam jutos ļoti labi. Dzīve joprojām man sagādā arī pozitīvas emocijas,» saka Sergejs.
«Iespējams, mani uz priekšu dzīvē virzījis arī slinkums, jo nekad neesmu ne vingrojis no rītiem, ne ievērojis kādas diētas. Regulāri gan dodos garās pastaigās ar savu sunīti. Šīs pastaigas lielu prieku sagādā mums abiem.» Par kādām dāvanām jubilārs sapņo?
Citi lasa
«Mani vienmēr spēj iepriecināt silti vārdi. Arī 80 gados ir patīkami saņemt kādu komplimentu.
Esmu kara laika bērns, līdz ar to māku priecāties par to, kas ir.
Ēdu visu, jo manā bērnībā nebija ne īpašu saldumu, ne kādas lutināšanas svētkos. Dzīve mani ir iemācījusi novērtēt visu, kas ir.» Sergejs atzīst, ka ar prieku atskatās uz nodzīvoto mūžu.
«Sagaidot jubileju, neatkarīgi no tās lieluma ikvienam cilvēkam, manuprāt, ir svarīgi padomāt arī par to, ko viņš aiz sevis ir atstājis. Ko labu savā mūžā ir paveicis? Piemēram, es esmu iestādījis gana daudz koku. Viens no manis stādītajiem kokiem aug Brāļu kapos, otrs – Jad Vašem muzejā Izraēlā, trešais – Sanktpēterburgas 300 gadu jubilejas parkā. Priecājos, ka tie paliks arī pēc manis. Lepojos arī ar kuplu ģimeni – man ir divi bērni, četri mazbērni un viena mazmazmeitiņa.» saka Sergejs.
