Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Eiropas Savienībā transports rada 20% no kopējiem CO2 izmešiem, tāpēc mērķtiecīgi tiek virzīta vienota ES politika kopējo auto izmešu apjoma samazināšanai un pilnīgas klimata neitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam. Norvēģijai salīdzinoši īsā laika posmā ir izdevies īstenot veiksmīgu e-mobilitātes attīstības politiku, kļūstot par vadošo valsti pasaulē ar proporcionāli vislielāko reģistrēto elektroauto skaitu. Patlaban jau aptuveni 78% no visām jaunajām reģistrētajām automašīnām ir elektroauto.
Pieredzes apmaiņas vizītes iniciators bija uzņēmums «Møller Baltic Import». Brauciena mērķis – iepazīt Norvēģijas pieredzi ilgtspējīgu transporta un klimata jautājumu risināšanā, lai veicinātu efektīvāku Baltijas valstu pāreju uz ilgtspējīgu mobilitāti, vienlaikus stiprinot reģiona enerģētisko neatkarību. Vizītē Oslo piedalījās valsts, pašvaldību institūciju un nevalstiskā sektora pārstāvji no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.
«Vienoti plānojot Baltijas reģiona e-mobilitātes veicināšanas politiku, mums ir iespēja pārņemt Norvēģijas labās prakses piemēru visas Baltijas mērogā. Politiska vienprātība, valsts nostādņu izstrāde un koordinēta rīcība ir priekšnoteikumi, kas var sekmēt Baltijas valstu reģiona attīstību. ES Zaļā kursa stratēģija, virzoties uz klimata neitralitāti, principā noteikusi autoindustrijas attīstības virzienu, kā arī nākotnē radīs būtisku ietekmi uz patērētāju paradumu maiņu. Tāpēc mēs jau tagad pielāgojamies šim attīstības vektoram un paredzam vērienīgas investīcijas videi draudzīgu risinājumu izstrādē,» norāda «Volkswagen» Baltijā un «Audi» Latvijā un Lietuvā vairumtirgotāja «Møller Baltic Import» izpilddirektore Ilze Grase-Ķibilde.
«Tuvāko gadu laikā «Volkswagen» grupa plāno investēt 89 miljardus eiro nozares attīstībā, tostarp 52 miljardus – tieši e-mobilitātes risinājumu izstrādē. 2030. gadā grupas pārstāvēto zīmolu klāstā būs aptuveni 70 elektroauto modeļu, tādējādi radot daudzveidīgu piedāvājumu. Tai pat laikā Latvijas un visas Baltijas mērogā ir steidzami jāveicina vienotas infrastruktūras un uzlādes staciju tīkla attīstība, kā arī jāpilnveido valsts atbalsta mehānismu programma gan elektroauto iegādei, gan ikdienas lietošanai. Ir skaidrs, ka šāda pāreja ir izaicinājumiem bagāts ceļš, taču mums ir iespēja aizgūt citu valstu pieredzi, kas līdz šim jau sekmīgi ir īstenojusi e-mobilitātes un klimata ilgtspējas attīstības programmas," norāda Ilze Grase-Ķibilde.
Vizītes ietvaros Baltijas valstu pārstāvji tika iepazīstināti ar Norvēģijas ieviestajām likumdošanas, nodokļu un atbalsta programmām, valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu ciešās sadarbības piemēriem, kā arī praktiskiem infrastruktūras risinājumiem, kas ļāvuši Norvēģijai kļūt par vadošo valsti pasaulē e-mobilitātes un elektroauto lietojuma ziņā.
«Norvēģijas e-mobilitātes veiksmes atslēga ir sekmīga mijiedarbība starp infrastruktūras attīstību, nodrošinot pieejamu un ērtu elektroauto uzlādes iespēju visā valsts teritorijā, un sekmīgu un stimulējošu nodokļu un atvieglojumu politiku, kā arī valsts atbalstu šo automobiļu īpašniekiem. Būtisku e-mobilitātes izaugsmi veicināja tirgū pieprasītu un mūsdienīgu auto modeļu elektrifikācija, sniedzot iespēju patērētājiem izvēlēties iemīļotos auto zīmolus un modeļus ar elektrisko piedziņu,» norāda Ulfs Tore Heknebijs (Ulf Tore Hekneby) «Harald A. Møller» izpilddirektors.
«Tādējādi ir ļoti svarīgi vienlaikus attīstīt gan infrastruktūru, gan nodrošināt daudzveidīgu elektroauto piedāvājumu. Savukārt pirktspējas veicināšanai ir jādomā gan par valsts atbalsta mehānismiem elektroauto iegādei, gan par stimulējošu nodokļu sistēmu,» stāsta Ulfs Tore Heknebijs.
Attīstot mērķtiecīgu e-mobilitātes politiku, Norvēģijas valdība ieviesa vairākus e-mobilitāti stimulējošus pasākumus un atbalsta sistēmu kopumu. To apjoms gadu gaitā ir mainījies, bet galvenais uzsvars ir bijis padarīt elektroauto finansiāli izdevīgākus to īpašniekiem un gala lietotājiem. Piemēram, Norvēģijā elektroauto reģistrācija ir bezmaksas, iegāde nav aplikta ar PVN (jāpiemin, ka iekšdedzes dzinēju auto šīs likmes gadu gaitā ir kāpušas), kā arī izveidota nodokļu un atvieglojumu politika. Papildus tam veicināta ērta elektroauto lietošana: pieeja sabiedriskā transporta joslām, bezmaksas autostāvvietas u.c.
Lai gan pēdējo gadu laikā visās trīs Baltijas valstīs ir vērojams pakāpeniski augošs pieprasījums pēc elektroauto, tie veido tikai nepilnus 3% no kopējā Baltijas valstu auto tirgus. Vienlaikus ir vērojama patērētāju paradumu maiņa. Galvenie iemesli, kāpēc iedzīvotāji arvien biežāk dod priekšroku elektroauto, ir alternatīvu, tostarp ekonomiski izdevīgāku, enerģijas resursu izmantošana.
«Ikdienā novērojam arvien lielāku patērētāju interesi par elektroauto piedāvājumu, ko būtiski veicinājusi jaunu modeļu ienākšana tirgū, kā arī valsts atbalsts elektroauto iegādei. Turpinoties degvielas cenu kāpumam, arvien vairāk klientu racionālu finansiālu apsvērumu dēļ izvērtē iespēju pārsēsties no ierastā iekšdedzes dzinēja auto uz elektroauto. Vienlaikus elektroauto īpašniekiem ir arī vairākas citas priekšrocības, tostarp zemāki auto ekspluatācijas nodokļi, samazināti izdevumi par tehnisko apkopi, bezmaksas autostāvvietas un citas ekstras,» uzsver mazumtirgotāja «Møller Auto» uzņēmumu grupas izpilddirektore Izīda Gerkena.
