Saskaņā ar SPKC datiem, pēdējās nedēļas laikā miruši trīs Covid-19 pacienti – 21.aprīlī, 17.aprīlī un 15.aprīlī. Viens ar jauno koronavīrusu sasirgušais miris 12.aprīlī. Divi Covid-19 pacienti miruši 11.aprīlī, bet pa vienam – 7.aprīlī, 4.aprīlī un 3.aprīlī.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) šodien preses konferencē pēc Ministru kabineta sēdes informēja, ka Covid-19 kā primārais nāves cēlonis bijis septiņiem no mirušajiem pacientiem, bet par diviem pacientiem tika gaidīts pataloganatomu slēdziens.
Konsultējoties ar Pasaules Veselības organizāciju, tika izlemts tomēr pieskaitīt šos divus mirušos pie Covid-19 nāves gadījumu statistikas, skaidroja politiķe.
Abos divos minētajos gadījumos pacientu primārais nāves iemesls ir bijušas smagas saslimšanas, ko veicinājis Covid-19. Viņķele apliecināja, ka turpmāk statistikas uzskaite notiks atbilstoši šādai kārtībai, proti, gadījumi, kur sekundārais nāves iemesls ir bijis Covid-19, tiks pieskaitīti pie statistikas datiem par Covid-19 upuru skaitu.
Attiecībā uz pēdējiem diviem konstatētajiem Covid-19 nāves gadījumiem, tostarp arī šodien reģistrēto mirušo pacientu, SPKC pārstāve Ilze Arāja aģentūrai LETA pavēstīja, ka sasirgušie bijuši vecāka gadagājuma pacienti ar hroniskām saslimšanām. Tāpat SPKC pārstāve apstiprināja, ka abos gadījumos nāve iestājusies stacionārā.
Savukārt attiecībā uz Elejas pacientu, veselības ministre skaidroja, ka šajā gadījumā kā sekundārais nāves iemesls noteikts Covid-19, kas ir saasinājis hroniskas slimības gaitu.
Jau ziņots, ka Elejas sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrā 9. aprīļa rītā pēkšņi mirušā vīrieša nāves cēlonis bijusi sirds koronārā slimība, un, lai gan viņš bija Covid-19 pozitīvs, tas šajā gadījumā nav uzskatāms par nāves cēloni, aģentūru LETA informēja Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone.
Nāves iemesls noskaidrots pēc autopsijas, ko veica SIA Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca Patoloģijas centrā.
Kā norāda SPKC, pārsvarā mirušie Covid-19 pacienti bijuši gados veci cilvēki ar nopietnām hroniskām slimībām, kas veicināja smagu Covid-19 slimības gaitu un intensīvās terapijas nepieciešamību. «Ne visiem pacientiem Covid-19 bija tiešais nāves cēlonis, dažos gadījumos saslimšana ar Covid-19 atzīta par nozīmīgu stāvokli, kas veicināja nāves iestāšanos, saasinot hronisko slimību norisi,» skaidrots SPKC paziņojumā.
Pirmais Covid-19 slimnieka nāves gadījums Latvijā tika konstatēts 3. aprīlī. Paciente bija 99 gadus veca sieviete, kuras nāves iemesls nebija Covid-19 infekcija, bet gan citas hroniskas saslimšanas. Paciente kopš 27. marta ārstējās Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centrā. Pirmās trīs dienas paciente ārstējās intensīvās terapijas palātā. Veselības stāvoklim stabilizējoties, viņa tika pārvesta turpināt ārstēšanos nodaļā.
Tāpat miris ir viens no patversmes Zilais krusts klientiem, kuram bijis pozitīvs Covid-19 tests.
Līdz šim arī bija zināms par vienu pacientu vecumā no 80 līdz 85 gadiem un vienu vecumā no 85 līdz 90 gadi, kas miruši pēc saslimšanas ar Covid-19, taču abos gadījumos pacientiem bijušas arī blakusslimības un hroniskas kaites.
Žurnāls Ir vēstīja, ka Covid-19 bija Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas pasniedzēja Rolanda Tjarves nāves cēlonis.
Latvijā līdz šim kopumā veikti 37 972 Covid-19 izmeklējumi, infekcija apstiprināta 748 personām.
Pēdējās diennakts laikā stacionēti divi Covid-19 pacienti, bet kopumā patlaban stacionārā ārstējas 43 ar jauno koronavīrusu sasirgušie, no viņiem 40 ir ar vidēji smagu un trīs ar smagu slimības gaitu.
Kopā no stacionāriem līdz šim izrakstīti 67 Covid-19 pacienti, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.
Līdz šim 133 iedzīvotājiem ir noteikti divi negatīvi kontroles testu rezultāti uz Covid-19, kas liecina, ka šie Covid-19 pacienti ne tikai izveseļojušies no Covid-19, bet arī atbrīvojušies no jaunā koronavīrusa klātbūtnes organismā, norāda SPKC, piebilstot, ka lēmumu par izolācijas pārtraukšanu Covid-19 pacientiem pieņem ģimenes ārsts.
Kā ziņots, saistībā ar Covid-19 pandēmiju no 13.marta līdz 12.maijam Latvijā izsludināta ārkārtējā situācija.