«Bieži vien impulsīvi pirkumi tiek veikti, lai sagādātu sev prieku, jo rodas gandarījuma sajūta, ka sev ir iegādāta «balva» – tas var pamudināt mūs iegādāties preces, pat ja tās nav nepieciešamas. Tāpat impulsīvi pirkumi mēdz kalpot kā motivācija, lai sasniegtu mērķus un veicinātu pārmaiņas, piemēram, jauni sporta apavi, kas varētu motivēt biežāk apmeklēt sporta zāli,» skaidro bankas «Luminor» finanšu eksperte Jekaterina Ziniča. Šādi tēriņi ne vienmēr ir slikti, taču bieži mēdz negatīvi ietekmēt finansiālo situāciju, tostarp ilgtermiņā, ja tie tiek veikti regulāri.
Personīgais budžets: ir svarīgi izveidot savu tēriņu un ienākumu pārskatu sev ērtā formātā (piemēram, ar kādas lietotnes palīdzību), lai sekotu līdzi, kādas preces tiek iegādātas impulsīvi un nav vajadzīgas ikdienai. Tāpat ir iespējams atvēlēt konkrētu naudas summu neparedzētiem pirkumiem, šādā veidā atļaujot sev iegādāties ko tīkamu, tajā pašā laikā nepārtērējot savu budžetu, piemēram, izmantojot 50/30/20 metodi, kur 50% ienākumu tiek tērēti vajadzībām, 30% – vēlmēm, taču piektdaļa paredzēta uzkrājumiem.
Pirkumu saraksts: dodoties iepirkties, būtu ieteicams izveidot nepieciešamo pirkumu sarakstu. Nav nozīmes, vai tie ir pārtikas produkti, apģērbs vai preces mājoklim – vajadzīgo preču saraksts palīdzēs kritiski izvērtēt pirkumu nepieciešamību un pieņemt atbilstošu lēmumu. Eksperte skaidro, ka bieži vien, mēģinot ietaupīt, tiek iztērēts vairāk. Preces, kas tiek pārdotas ar uzrakstu «divas par vienas cenu» tiek iegādātas ar mērķi ietaupīt un pārliecību, ka šādā veidā ilgāku laiku vairs nebūs jārūpējas par krājumiem, lai gan patiesībā, ja nebūtu šāda piedāvājuma, iespējams, preces iegāde pat neienāktu prātā.
24 stundu metode: labs veids, kā izvērtēt, vai prece ir patiešām vajadzīga, ir nogaidīt 24 stundas pirms tās iegādes. Impulsīvus pirkumus nereti veicina piedāvātās akcijas, jo baidāmies, ka vēlāk prece kļūs dārgāka vai vairs nebūs nopērkama, tādēļ nogaidot, visticamāk, emocionālais pirkuma impulss norims, un nākamajā dienā prece vairs nemaz nebūs aktuāla.
Atsevišķs krājkonts: arī ievērojot sastādīto budžetu un pirkumu sarakstu, var gadīties pārtērēt savus līdzekļus. Lai no tā izvairītos, ir ieteicams izveidot atsevišķu kontu saviem brīvajiem līdzekļiem vai tos noguldīt. Brīvos līdzekļus uzkrājot atsevišķi no sava ikdienas norēķinu konta, tie nebūs tik brīvi pieejami, kas var palīdzēt izvairīties no nepārdomātiem pirkumiem. Izvēloties, piemēram, termiņnoguldījumu vai krājkontu, uzkrātās summas būs pieejamas atsevišķā kontā.
Ilgtermiņa mērķi: savu ilgtermiņa mērķu noteikšana var palīdzēt izvērtēt preces iegādes vajadzību. Jāizsver, vai konkrētais pirkums palīdzēs sasniegt sevis nostādīto mērķi, piemēram, ceļojumu, vai tieši pretēji – no tā nepamatoti attālinās. Atsakoties no kāda nepārdomāta pirkuma, ietaupīto summu var atlikt savam mērķim – tas var kalpot kā papildu motivators.
«Tāpat ir svarīgi atcerēties, ka ne visi impulsīvie pirkumi ir nevajadzīgi. Piemēram, iepērkoties mājokļa labiekārtošanai, iespējams atcerēties, ka mājoklim trūkst kādas preces – šāds pirkums var būt lietderīgs, lai gan arī veikts spontāni. Būtiski ir pievērst uzmanību, kā šādi neplānoti izdevumi ietekmē kopējo budžetu un vai personīgie tēriņu paradumi kopumā uzlabo dzīves kvalitāti un veicina nākotnes labklājību,» atgādina eksperte.