Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Auto īpašnieki, veicot itin vienkāršus aprēķinus, secinājuši, ka matemātika liecina par labu elektrobiļiem. Turklāt tā ir arī iespēja dot savu ieguldījumu vides aizsardzībā, kas mūsdienās ir ļoti nopietns iemesls, lai mainītu transportlīdzekļu izvēles paradumus.
Lai gan daudzas aptaujas liecina, ka ekonomiskie aspekti ir galvenais iemesls, kāpēc autoindustrijas izstāžu zālēs apmeklētāji ilgāk uzkavējas pie elektriskajiem braucamajiem, sabiedrība joprojām augstu novērtē arī tādu uzņēmumu kā «Citroën» un «Tesla» centienus savus transportlīdzekļus padarīt zaļākus un ilgtspējīgākus. Eiropas Investīciju banka secinājusi, ka klimata pārmaiņas maina eiropiešu attieksmi pret transportu.
Respektīvi – ideja par ilgtspēju un iespējami mazāku ietekmi uz vidi diezgan dziļi iesakņojusies cilvēku prātos. Tikai 33% eiropiešu pieļauj, ka, pērkot auto, izskatītu transportlīdzekļus ar dīzeļa vai benzīna dzinēju. Savukārt 67% aptaujāto apgalvo, ka izvēlētos elektrisko vai vismaz hibrīdauto.
Primārās ir rūpes par maku
Auto entuziastiem dažādu sociālo tīklu neformālajās grupās pēdējā laikā arvien biežāk nākas atbildēt uz jautājumu, kā ietaupīt naudu, iegādājoties tieši elektroauto, nevis mašīnu ar iekšdedzes dzinēju. Šeit matemātika ir vienkārša.
Lai precīzāk izrēķinātu, ko vajadzētu izvēlēties ekonomiski domājošam cilvēkam, var salīdzināt vidēja izmēra ģimenes modeli, teiksim, benzīna un dīzeļa Citroën C4 (130 ZS versijas) ar elektrisko ë-C4. Saskaņā ar oficiālajiem datiem, braucot dažādos apstākļos, benzīna modelis uz 100 kilometriem patērē 5,5 litrus degvielas, dīzeļauto tādu pašu attālumu veic ar 4,5 litriem, bet elektrobilis – vidēji ar 16,5 kWh. “Taču būsim godīgi: ražotāja uzrādītais skaitlis – 16,5 kWh – ir uz papīra, reāli būs nedaudz vairāk,” saka Kārlis Mendziņš, elektroauto un klimata pārmaiņām veltītā portāla uzladets.lv idejas autors.
“Uzlādējot valsts tīklā mašīnu, kuras enerģijas patēriņš ir 16,7 kWh, tas izmaksās aptuveni 4,5 eiro uz 100 kilometriem nobraukuma. Ja to darīs privātmājā, cipars būs atkarīgs no elektrības pieslēguma. Taču, pieņemot, ka elektrības cena ir 30 centi par kilovatstundu, uz 100 kilometriem sanāk pieci eiro.
Katrā ziņā ar šādu skaitli rēķinos es, lai gan manas izmaksas faktiski ir zemākas, jo es izmantoju arī bezmaksas uzlādi. Turklāt jāņem vērā, ka privātmāju īpašniekiem ir pieejams atbalsts saules paneļu uzlikšanai, kas nozīmē, ka daļa patērētās elektrības būs par velti,” uzsver Kārlis.
Tātad elektroauto 100 kilometrus nobrauks par 5 eiro.
Ar dīzeli darbināmais «Citroën» tādu pašu distanci veiks par nedaudz lielāku summu – 8,49 eiro (dīzeļa cena – 1,88 eiro litrā), savukārt benzīna versijai vajadzēs 10,32 eiro (1,87 eiro litrā).
“Taču elektroauto piemīt vēl viena īpašība, kādas nav analogiem ar iekšdedzes dzinēju, – iespēja izvēlēties, kā to uzlādēt: vai nu ātrāk, bet dārgāk, vai arī lēnāk, bet lētāk. Turklāt pēdējā laikā par labu elektroauto ir nospēlējuši vienlaicīgi vairāki faktori.
Pirmkārt – ir pieejams valsts atbalsts šādu mašīnu iegādei. Otrkārt – karš Ukrainā ir licis cilvēkiem domāt, kā atteikties no Krievijas naftas. Treškārt – degvielas cena vienu brīdi jau sasniedza psiholoģiski maģisko ciparu – 2 eiro par litru. Tiesa, šobrīd ir arī kāds elektroauto izvēli bremzējošs faktors, un tas ir gaidīšanas laiks – atkarībā no modeļa reizēm rinda ir pat gada garumā,” saka Kārlis Mendziņš.
Cilvēki grib nedārgu, bet modernu auto
Apkopojot potenciālo elektroauto īpašnieku vēlmes, tajās manāmas būtiskas pretrunas: mašīna nedrīkst būt pārāk maza, ar vienu uzlādi tai jāspēj nobraukt gana liels attālums, un tai jābūt arī nedārgai.
Nereti piemērotu modeli cilvēki vispirms meklē lietotu, vecāku auto vidū. Bet te ir citas problēmas: šādu transportlīdzekļu nav īpaši daudz, plus tie ir novecojuši arī tehnoloģiski. Tāpat šajā gadījumā akumulatora nolietojuma dēļ par ātru uzlādēšanu, teiksim, pusstundā līdz 80 procentiem kā «ë-C4», «Opel Mokka-e» un «Peugeot e-2008» gadījumā, var tikai sapņot.
Tagad, kad būtībā visi ražotāji savu klāstu spiesti papildināt ar elektroauto, bet iekšdedzes dzinējiem netiek pievērsta gandrīz nekāda uzmanība, elektroauto par pieņemamu cenu var atrast ne tikai sludinājumu portālos, bet arī autorizētajos salonos. Piemēram, «ë-C4» salonā maksā no 37 tūkstošiem eiro.
Svarīgs faktors ir arī tas, ka Latvijā jauniem elektrobiļiem ir noteikts valsts atbalsts 4500 eiro apmērā, lietotiem elektroauto un jauniem ārēji lādējamiem hibrīdiem – 2250 eiro.
Tiesa, normatīvos ir noteikts mazemisijas un bezemisijas auto iegādes cenas ierobežojums 60 000 eiro bāzes komplektācijā.
Tāpat jāņem vērā, ka dotācija, lētāka uzturēšana un mazāki ceļa tēriņi ātri izlīdzinās starpību starp iekšdedzes dzinēja modeļa cenu, kurš maksā gandrīz 30 000 eiro. Ja brauc ar pilnībā elektrisku mašīnu un uzlādē to mājās, tad, pievienojot lētu uzturēšanu un iespēju auto pilsētā Rīgas Satiksmes autostāvvietās novietot gandrīz par velti, izmaksas par kilometru būs vismaz divas reizes zemākas.
Ja elektroauto īpašnieks strādā, piemēram, Rīgas centrā un katru dienu uz darbu brauc pīķa stundās, viņš iegūst vēl ko – iespēju pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslām. Bet tas ļauj ietaupīt laiku, kas galu galā ir ierobežots resurss.
Savukārt, ja darbadienās auto nākas novietot galvaspilsētas A zonā, kur pirmā stunda maksā 2,5 eiro, bet katra nākamā – 3 eiro, vai B zonā, kur pirmā stunda maksā 2 eiro, bet katra nākamā 2,5 eiro, tad ar elektrobili katru dienu var ietaupīt līdz 24 eiro jeb līdz pat 550 eiro mēnesī.
Patīkama cena otrreizējā tirgū
Jau daudzi ir pārliecinājušies, ka elektrobiļu atlikusī vērtība ir krietni lielāka nekā mašīnām ar iekšdedzes dzinēju. Domājams, tas nemainīsies arī turpmāk, jo Eiropas Savienības prasības transporta nozarei kļūst arvien stingrākas.
Dažādu ierobežojumu un papildu nodevu dēļ cilvēki aizvien vairāk vēlas atbrīvoties no vecām, ar degvielu darbināmām automašīnām un pāriet uz elektrobiļiem, un ar laiku šī tendence radīs vēl lielāku atšķirību starp elektroauto un parastā auto atlikušo vērtību.
Pagaidām Latvijā stimuli izvēlēties ilgtspējīgu transportu ir salīdzinoši nelieli. Taču nav šaubu – ne tik tālā nākotnē tiks izveidotas zonas, kurās būs aizliegts iebraukt ar iekšdedzes dzinēju, kā arī palielināsies piesārņojuma nodokļi. Un tāpēc būs arvien izdevīgāk braukt ar mašīnām, kas nerada izplūdes gāzes.
