Diskusijas aizsācējs norāda, ka nav pieņemama esošā prakse, autovadītājiem pārkāpjot atļauto braukšanas ātrumu pat par 10 km/h. Tiek norādīts, ka sodiem būtu jāsākās no +1 km/h virs atļautā ātruma.
Runājot par auto – es gribētu, lai mēs sākam ar to, ka pilnībā izbeidzam praksi, ka daži līdz 10 km/h virs atļautā ir normāli un [dažu šoferu prātā] pat pareizi.
Sodiem būtu jāsākās no +1 km/h virs atļautā.— Māris Antons 🇱🇻🇺🇦 (@MarisAntons) May 31, 2022
Šādam uzskatam nepiekrīt Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs, kurš norāda, ka pareizāk būtu veikt visaptverošu audzinošu nevis sodošu pasākuma plānu no aktīvas ceļu policijas kampaņas.
Šis priekšlikums nav labs. Es ļoti daudz braucu pa Holandi, kur +1km/h ir automātisks sods. Sanāk ļoti stulbs naudas kāšanas pasākums, bez lielas ietekmes uz drošību
— Andris Kulbergs 🇺🇦🇱🇻 (@AndrisKulbergs) June 1, 2022
Jāveic ir visparējs visaptverošs audzinošs nevis sodošs pasākuma plāns no aktīvas ceļu policijas kampaņas
Māri problēma nav +10, bet daudz lielākos ātrumos, debīlos manevros un soda neizbēgamības neeksistēšana. Es negribu, lai pie katras sīkākās kļūdas sit pa pirkstiem, tas arī ir nav normāli. Varbūt var mazos akumulēt, bet nu ne katru reizi. Spidometram arī ir kļūda
— Aleksis (@chepainais) May 31, 2022
Es gribētu, lai tiktu veikts kvantitatīvs pētījums, ar kādu ātrumu konkrētos ceļa posmos pārvietojas autovadītāji, kam ir vismaz 10 gadu stāžs, bez avārijām un, attiecīgi, balstoties uz rezultātiem, pārskatīti pastāvošie ierobežojumi.
— Sportsmenis (@sportsmenis) May 31, 2022
Tiem «lēni braucēji nodara lielāku posmu» absolūti nepiekrītu.
— Toms Sadovskis 🇺🇦 (@kartenbeks) May 31, 2022
Taču +daži km/h imo arī baigo ļaunumu nenodara.
Ir jāmāca, ka satiksme ir organisms, kurā visiem dalībniekiem visu laiku ir jāskatās apkārt un jāmāk mijiedarboties ar pārējiem.
Tie 10km/h neko nemainīs. Labāk sakārtojam radaru jomu, lai sods atnāk stundas laikā. Beidzot ieviešam sarkanās gaismas automātisku kontroli un lai policiju tiešām periodiski varētu arī redzēt kontrolējot un izglītojot.
— Rolands (@RoljaPrima) May 31, 2022
Vajag sakārtot šos jautājumus un uzlabot infrastruktūru.
Vnk ieviešam beidzot nāvessodus par telefona kasīšanu pie stūres un visas problēmas automātiski atrisināsies.
— Baltā Šļobene (@BSlobene) May 31, 2022
Es gribētu, lai autoskolu var pabeigt un tiesības dabūt tikai cilvēki, kas tiešām prot braukt un saprot ko nozīmē vārdi «drošs ātrums» un «iekļauties plūsmā».
— Jelisejs (@Jelisejs) May 31, 2022
Starp citu, braucu policijai garām ar 100–105 un nekādu problēmu. Radars gan paņem. Autoskolā instruktori arī piesaka, ka nevajadzētu gluži pist satiksmes plūsmu speciāli, ja Tev nav ātruma ierobežotājs! Ir jāiekļaujas satiksmē, nevis jāiespītē tie 90, 50. Rīgā vispār nerunāsim.
— Normunds Lamberts 🇱🇻🇺🇦 (@Norrmis) May 31, 2022
Šāds steitments norāda, ka pie stūres nevajadzētu atrasties kādiem citiem. Ātrums pats par sevi nav problēma. Problēma ir situācijas novērtēšanas spējā, un tas skar visu ātrumu mīļotājus.
— MinnaBremze (@MinnaBremze) May 31, 2022
1+ pagrūti, jo piemēram man auto 55km/h stundā ir apmēram 50 ar GPS, ar ziemas riepām atkal ir 53km/h 50 utt, grūti būtu saprast cik ir legāli, jo ja braucu pēc spidometra, sanāk braucu diezgan zem atļautā. Plus 5 km/h sodi gan varētu jau derēt.
— Elvis Meisters (@ElvisMeisters) May 31, 2022
Tāpat tiek norādīts, ka braukšana zem atļautā braukšanas ātruma ir ne mazāk bīstama.
Un es teiktu, ka tad arī –1km zem noteiktā ir tieši tik pat liels grēks. Vizmaz uz Jūrmalas šosejas tie kas brauc zem atļautā, rada vairāk nelāgus momentus, kā skrējēji!
— Līga Pētersone (@Liga_Petersone) May 31, 2022
Sodiem būtu jāsākas no brīža, kad pie atļautā ātruma 70, brauc uz 60 ar pārbiedētu seju un krampjaini satvertu stūri; no brīža, kad mašīnai visu laiku ir ieslēgts labais/kreisais pagrieziens un brīža, kad neļauj apdzīt attiecīgi palielinot/samazinot ātrumu
— Aija Beerzina (@Aija_Beerzina) May 31, 2022
Viedokļi par nepieciešamību veikt likuma grozījumus atšķiras.
Kā pedāli var precīzi ilgstoši noturēt stabili vienā ātrumā, ja nav kruiza kontroles, un, ja ir, tad starp tām? Un kā brīžos, kad nākas paātrināties? Jūs no kurienes?
— Rolands Lebuss (@LebussRolands) May 31, 2022
Šī nav pirmā reize, kad izskan runas par šāda veida pārkāpēju sodīšanu.
Pirms diviem gadiem raidījumā Rullē ar Horenu viesojās satiksmes drošības eksperts un TV raidījuma Zebra vadītājs Pauls Timrots, kurš atklāja, ka politiķi tieši šādam ierosinājumam esot pievērsušies.
“Satiksmes drošības padomes sēdē politiķi izteica domu, ka ļoti svarīgi ir katri 10 km/h stundā. Esot šausmīgi bīstami, ja 50 km/h vietā pārvietojies ar 60 km/h. Tas varot izraisīt avārijas, tāpēc esot jābrauc vēl lēnāk. Politiķi izdomājuši, ka fotoradarus, kuri šobrīd fiksē pārkāpumu, piemēram, no +10 km/h virs atļautā ātruma, vajadzētu iestatīt tā, lai fiksētu jebkuru braucēju, kas brauc virs 50 km/h," tolaik stāsta Timrots.
Ņemot vērā bojā gājušo skaitu uz Latvijas ceļiem, eksperti arī pērn aicinājuši palielināt sodus par atļautā ātruma pārkāpšanu.
Saskaņā ar CSDD ceļu satiksmes negadījumu statistiku katru gadu uz Latvijas ceļiem ievainojumus gūst vairāk nekā 4000 cilvēku un tiek zaudēts vairāk nekā 130 dzīvību. Vienlaikus Latvija kopā ar Eiropas Komisiju ir izvirzījusi mērķi līdz 2030. gadam par 50% samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu, par 50% samazināt ceļu satiksmes negadījumos gūto nopietno traumu skaitu un sasniegt 0 bojāgājušo.