Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
IZM plānojot daudz izmaiņas, kas saistītas ar secinājumiem pēc līdzšinējā mācību procesa. Ministre stāstīja, ka IZM un Edurio veiktā skolēnu, vecāku un pedagogu aptauja liecina, ka 80 līdz 85% vērtēja šo procesu kā labu un ļoti labu.
Viņa atklāja, ka pamatproblēmas saistījās ar trim aspektiem. No skolotāju aspekta – liela pedagogu darba daļa bija atgriezeniskās saites veidošana, jo pamatā skolotāji saziņai izmantojuši e-pastus.
No vecāku viedokļa apgrūtinoši un laikietilpīgi bija skaidro bērniem uzdevumus, savukārt trešais aspekts bija tas, ka tikai 20–25% skolu izmantoja tiešsaistes nodarbības.
Raidījumā Juglas vidusskolas direktore Aija Melle gan uzsvēra, ka mācību saturu nevarētu vērtēt kā labu un ļoti labu, jo palika daudz nepasniegtā mācību satura, ņemot vērā, ka pedagogi nefokusējās uz jauno mācību saturu, bet esošās vielas skaidrošanu. Attiecīgi nākamajā mācību gadā skolotājiem būs jāatgriežas pie iepriekšējā gada vielas, pauda direktore.
Šuplinska akcentēja, ka skolas, kas izvēlējās kopīgu tiešsaistes platformu, ļoti labi tika galā ar mācību procesu. Vienlaikus viņa apgalvoja, ka IZM pašlaik skaidro, ko nozīmē attālinātais mācību process, izstrādā virtuālās klases rīku un domā par izglītojošā kanāla Tava klase turpināšanu. Pēc Šuplinskas paustā, drīzumā virtuālās klases rīkam tiks sludināts iepirkums. Pašlaik esot apzināti rīka prototipi.
Melle raidījumā uzsvēra, ka IZM jādomā kā organizēt mācību procesu, jo līdz šim pierādījies, ka skolotāji ļoti izdeg, tā kā strādā daudz vairāk nekā klātienes procesā. Tāpat vidusskolas direktore akcentēja, ka gadījumā, ja mācīšanos jāorganizē klātienē, daļēji attālināti vai klātienē, ievērojot divu metru distanci, būs ļoti liels izaicinājums, un skola tam neesot gatava, ņemot vērā, ka Juglas vidusskolā ir 1800 skolēnu, kur klasēs pārsvarā ir 32 skolēni.
«Šobrīd visi pedagogi ir atvaļinājumā, augustā vērosim situāciju ar Covid-19, un tad tiks pieņemts lēmums, bet tas būs daudz par vēlu,» teica Melle.
Ministre skaidroja, ka IZM gatavo vadlīnijas nākamajam mācību gadam, un viņa cer, ka 28.jūlijā valdībā tās izskatīs un ministrija tās nosūtīs skolām. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka vadlīnijās nebūšot nekas jauns attiecībā uz organizatorisko procesu, jo katrai skolai pašai būs jāizvērtē tās kapacitāte un tas vai ir nepieciešams ieviest maiņu darbu, vai vecākajām klasēm nodrošināt vienu dienu nedēļā attālināti, vai kādu citu risinājumu.
Pēc viņas paustā, lielākās galvassāpes skolu direktoriem būs lemjot par koplietošanas telpām, jo «vienas kopīgas receptes» nebūs. Mācību procesa realizēšana būs atkarīga no skolas izmēra, ēkas modernitātes un tā vai skolai ir sava teritorija. «Kopīgas vadlīnijas visām izglītības iestādēm nav iespējams izstrādāt,» akcentēja politiķe.
