FOTO: Uzņēmējas Dinas Vjateres fantastiskais dārzs
Kad DINAI VJATEREI, salona Taka Spa radītājai, vaicāju: «Vai tu varētu bez dārza?» – atskan viņas aizrautīgais: «Protams, ne! Mēs riktīgi te dzīvojam!» Vēl Dina piebilst, ka dārzs viņai ļauj būt pašai – gan īstai lauciniecei, gan baudītājai…
Foto: Ieva Andersone. Stils: Alise Kraukle
Dinas dārzam ir divdesmit viens gads. «Tik ilgi mēs te, Jūrmalā, dzīvojam. Sēru vītols ir manis pašas stādīts. Pa šiem gadiem izaudzis fantastisks koks – trīsstāvu mājas augstumā – un piešķir dārzam ainavu. Atceros, dārzniecei Ilvai Erkmanei, kas projektēja dārzu, teicu, ka man tajā pusē vajadzīgs kaut kas liels un foršs, kas dod ēnu. Tas ir vītols, zem kura es tagad lasu.
Lielais rožu krūms ir visparastākais ‘Flammentaz’. Klasika, sarkanā stīgotājroze, kas zied tikai vienu reizi vasarā, bet tad dara to krāšņi un spilgti. Tas ir tas, ko mēģinu savā dārzā ieviest, – man patīk vecie, izturīgie augi, kas neslimo, senās šķirnes. Es arī klematisu, kas pie mājām veido violetās kupenas, gribēju dabūt, tikai līdz šim nav izdevies.»
Tā bija mana vēlme – omītes laukus dabūt te, Jūrmalā.
Dina ir dzimusi, mācījusies un arī strādā Rīgā, bet dārza mīlestība viņai nāk no vecāsmammas, kad visas vasaras un skolas brīvlaikus pavadījusi pie viņas un vecāpapa laukos – burvīgā vietā Tērvetes pusē pie Svētes upes. «Ar visiem dārza darbiem, lopiem, bietēm, siena vākšanu. Milda un Vilis Krieviņi – mammas vecāki – bija tik ģeniāli, ka mūs, bērnus, visos darbos iesaistīja, un mēs tos darījām ar prieku. Man patika viss! Un šī patika nav pārgājusi. Kad beidzot tiku pie sava dārza, es visu to pašu – omītes lauku puķes, visu, visu – gribēju savā dārzā. Kad Ilva dārzu plānoja, pat teicu, ka man vajag mežrozīšu krūmu un, protams, jasmīnus un ceriņus, arī kastani es gribēju. Dārzniece no daļas augu mani atrunāja, taču mežrozīšu krūmu tik un tā iestādīju. Visparastāko lauku mežrozīti.
