Rīga +20°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Tie stāsti, kas dzirdēti par mani, ir nevis nepatiesi, bet gluži otrādi – atspoguļo vienu desmito daļu, kas patiesībā noticis,» atceroties laiku, kad ļāvies atkarībām, intervijā žurnālam Privātā Dzīve atklāti teic reklāmists Ēriks Stendzenieks.
«Cik reižu es neesmu atvēris acis un domājis – nu kas tie atkal par baltiem griestiem, kurā slimnīcā atkal esmu, no kurienes esmu savākts. Man saka: «Klausies, vispār no Osiriss vakar tevi savāca,
tu tur gulēji uz grīdas, un visa reklāmas nozare un radošā inteliģence bija apkārt.»
Mani savulaik pusē no Rīgas kafejnīcām nelaida iekšā,» atklāts ir viņš. «Domāju, ka daudzi bija jau sametušies manam kapakmenim. Industrijā noteikti,» saka Ēriks.
Stendzeniekam izdevās apstāties un izkārpīties no atkarību bedres. Vaicāts, kā to panācis, viņš sev raksturīgajā maniere saka: «Man neuzspīdēja spožs saulesstars caur baznīcas vitrāžu, pēc kura es garīgi atmodos un sapratu – viss, no šīs dienas ne grama. Un arī ne 12 soļu programma, kur visi, sadevušies rokās, aizžmiegtām acīm, cits citu uzmundrina: «Turamies, turamies, vēl tikai trīs stundas līdz dienas beigām, iesim gulēt, rīt atkal turēsimies.». Un ne psihoterapeiti. Un ne kouči. Un ne ampulas. Nedzeru nevis tāpēc, ka jāturas, bet tāpēc, ka piegriezās. Vienkārši ar laiku dzēru arvien retāk un retāk. Reizi mēnesī, reizi divos, reizi pusgadā. Pēc biznesa pārdošanas arī bija daudz mazāk, par ko stresot, līdz ar to arī mazāk iemeslu plostot. Tā pamazām tas pasākums beidzās. Nezinu, cik vēl cilvēkiem tik garlaicīgi viss ir noticis, bet tā gadās,» saka viņš.
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
