Rīga +16°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kabacis, cukīni vai ķirbis?
- Kamēr kabača auglis sver līdz 450 gramiem, ir ar plānu mizu un vēl pavisam mīkstām sēklām, tas dēvējams par cukīni. Krāsai un pat formai nav nozīmes: gaiši vai tumši zaļi, dzelteni vai balti, ar svītrām vai plankumiem, cilindriski vai apaļi – tie visi ir cukīni.
- Šīs vārds ir cēlies no itāļu valodas, kurā ķirbis ir zuccha, bet mazais vēl neizaugušais ķirbis (vai kabacis) zucchini. Juceklis ar vārdiem kabacis un cukīni ir radies tādēļ, ka Itālijā audzē un plaši eksportē tumši zaļos kabačus, un tie sarunu valodā iedēvēti par cukīni, savukārt Latvijā vēsturiski audzētas šķirnes ar baltu mizu (tās radušās Tuvajos Austrumos, bet pie mums nonākušas caur Krieviju).
- Arī pašlaik Latvijā cilvēki vēl joprojām biežāk izvēlas kabačus ar gaiši zaļu mizu, kaut gan nu jau arvien vairāk audzē arī tumši zaļos un dzeltenos.
- Ja augli nenovāc cukīni vecumā, tas izaug lielāks, līdz pat 3–5 kg smags, miza kļūst cietāka, sēklas vēl nenobriedušas, bet jau traucē ēšanai – tas ir kabacis tā klasiskā izpratnē. Šāda lieluma augļus parasti izmanto pildīšanai ar gaļu un rīsiem.
- Ja kabacim ļauj augt tālāk, līdz nobriest sēklas, tas pārvēršas par dārza ķirbi, jo botāniski to sauc tieši tā – Cucurbita pepo. Šādi pārauguši kabači no citiem ķirbjiem atšķiras tikai ar augļa formu un krāsu un labi glabājas līdz pavasarim. Tiesa, dažkārt gan tajos mēdz sadīgt sēklas, un tad mīkstums kļūst rūgts. Protams, mūsdienās, kad svaigi cukīni un kabači ir nopērkami cauru gadu, nav nekādas vajadzības glabāt tos ziemai, bet savā dārzā ēšanai vasarā noteikti ir vērts audzēt.
