Māksliniece, kura izveidoja savu skujkoku karaļvalsti. Apbrīnas vērta kolekcija
Pēc profesijas nebūdama dārzniece, Irēna Rožkalna radījusi divus brīnišķīgus dārzus un izcilu skujkoku kolekciju, ko ar lielu mīlestību un pietāti lolo.
Foto: Matīss Markovskis
Irēna Rožkalna
• Pēc profesijas māksliniece, beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu.
• Divu dārzu saimniece. Viens atrodas Siguļos un ir 600 kvadrātmetru plašs, bet otrs – Ieriķos, pusotra hektāra liels.
• Siguļu dārzu Irēna pati salīdzina ar juvelierveikala vitrīnu, kur izlikti dimantiņi, bet Ieriķu Grūbas – ar savu karalisti, kurā jūtas kā valdniece.
• Kolekcijā ir 1400 dažādu skujeņu sugu un šķirņu. Sīkāku uzskaiti nav veikusi, taču zina, ka tajā ir ap 40 dažādu širmegļu.
• Pēdējā laikā aizrāvusies ar rotu darināšanu.
– Esat māksliniece. Kā jūsu dzīvē ienāca dārzs?
– Tā kā ar mākslu sevišķi labi nopelnīt nevarēju, pašmācības ceļā apguvu datorgrafiku. Sākumā strādāju avīzēs un žurnālos par datorgrafiķi, vēlāk sadarbojos ar pasaulslaveno firmu L’Oréal, kurai veidoju reklāmas materiālus veikaliem Baltijas valstīs. Nodibināju savu uzņēmumu, kur sākumā strādāju viena, bet vēlāk iesaistījās arī mans vīrs un dēli. Darbs ar klientiem bija ļoti nervozs, beidzamos gadus biju uz izdegšanas robežas. Kad man bija kādas ķibeles, paņēmu kapli un gāju dārzā. Tas novirzīja domas no problēmām, deva jaunu spēku turpināt. Iesāku kā visi – ar burkāniem, gurķiem un tomātiem. Bērni izauga, un tas vairs nebija tik aktuāli, bet, kā jau visi dārznieki, gribēju daudz ko izmēģināt. Man bija klasisks dārzs ar rozēm, ģeorģīnēm un pujenēm, bet pamazām augu izvēli sašaurināju.
Es uztveru kokus kā dzīvas būtnes un ar viņiem runāju. Ja nejauši kādam uzkāpju vai aizķeru, atvainojos. Ja kāds slikti aug, citreiz dusmojos un piedraudu, ka metīšu laukā.
Patikšana pret skujkokiem sākās ar to, ka pabiju Kokaudzētavā Baltezers, kur ir brīnišķīgs dārzs. Ieraudzīju, cik skaisti izskatās skujkoki, un tajos iemīlējos. Sākumā iegādājos tur tūjas un kadiķus, pēc tam sāku braukāt pa visām Latvijas audzētavām. Mani pārņēma kolekcionēšanas gars. Izpirku visas šķirnes, kas bija mūsu kokaudzētavās, un vīrs vienmēr, kad braucām garām kādai audzētavai, saspringa, jo zināja, ka gribēšu apstāties.
